Partijas un to loma politikā
Katru partiju varētu dēvēt arī par domubiedru grupu,
tikai vārds partija ir vairāk politisks jēdziens, bet domubiedri veido grupu ar
vienādu profesionālo interesi. Mūsdienās partijas vairāk tiek dibinātas ar
vienu mērķi - iegūt varu. Viņu solījumi saimnieciskā jomā pirms vēlēšanu
periodā kalpo tikai kā vēlētāju piesaistīšanas līdzeklis. Diemžēl daudzpartiju
sistēma, ko mēs šodien dēvējam par demokrātiju, nav devusi vēlamo rezultātu un
nav veicinājuse valsts ekonomisko attīstību. Tas ir tāpēc, ka katras partijas
vadība cenšas sasniegt savu mērķi, kurš ne vienmēr sakrīt ar pārējo partiju
vēlmēm. Tāpēc partiju starpā pastāvīgi norisinās cīņa par varu. Cilvēki vaino
daudzpartiju sistēmu, nevis kādas konkrētas partijas darbību un neprasmi valsts
pārvaldē.
Pareizi veidotas partijas lomu sabiedrībā es gribētu
salīdzināt ar mūsu kristīgās ticības darbību. Kopš seniem laikiem cilvēkiem ir
bijuse vēlme veicināt savas dzīves kvalitātes uzlabošanos. Kristīgā ticībā ir
vesela virkne pamācību ko vajadzētu un arī ko nevajadzētu godīgam cilvēkam
darīt. Tā piemēram māca, ka Tev nebūs zagt, būs savu tēvu un māti cienīt un
daudzas citas pamācības. Ja kāds to pārkāpa, tad teica, bīsties Dieva! Tas viss
tika darīts atbilstoši to laiku cilvēku sapratnei un attīstības pakāpei.
Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī pareizi veidotai mūsdienu
partijai. Tai būtu jāveicina, lai visi cilvēki, sākot ar vienkāršo darbu
darītājiem un beidzot ar pie varas esošiem, godprātīgi pildītu savus pienākumus.
Rūpētos par savas ģimenes, valsts un tautas labklājību.
Krievu laikā mums bija viena partija. Tās darbību citādi
nevarēja dēvēt, kā par diktatūru. Arī tad varēja nedaudz just tās lomu cilvēku
morālā audzināšanā. Tikai tā bija vērsta vienā virzienā: uz bezierunu
paklausību partijas diktātam. Partija neierobežoti iejaucās valsts saimnieciskā
dzīvē, nerēķinājās ar speciālistu viedokli. Cilvēkus ielika amatos nevis tāpēc,
ka viņam bija atbilstoša izglītība, bet tāpēc, ka viņš bija partijas biedrs.
Pirmās un otrās Latvijas brīvvalsts laikā neviena partija
nespēja izaugt līdz tādam līmenim, lai varētu pretendēt uz vadošo lomu
sabiedrībā. Vispirms partijas vadībai būtu jāizvērtē iedzīvotāju pašreizējais
dzīves līmenis. Jānoskaidro iedzīvotāju vajadzības un vēlmes. Visiem
iespējamiem līdzekļiem jācenšas panākt iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos. Visu
šo jautājumu risināšanā maksimāli jāiesaista pēc iespējas lielāks skaits
partijas biedru. Uzklausot katra partijas biedra viedokli, palielināsies viņa
loma partijas darbībā un celsies viņa, kā partijas biedra pašapziņa.
Jebkurā gadījumā cilvēku nedalīts atbalsts būs tai
partijai, kura pareizi izpratīs cilvēku vēlmes, spēs rast risinājumus daudzām
mūsu dzīves problēmām. Tagad tautas ticība partijām ir ļoti zema. Tas ir tāpēc,
ka neviena partija nav spējuse risināt mūsu tautas problēmas.
Arī pirmās Latvijas brīvvalsts pēdējos gados K. Ulmanis
un Alfrēds Bērziņš domāja kā aizstāt daudzpartiju sistēmu vienlaicīgi
saglabājot demokrātiju. Toreizējo Ministru kabinetu K. Ulmanis sastādīja
pārsvarā no bijušajām Saeimas partijām. Tiek uzsvērts, ka tagad cilvēki vairāk
domāja par savu pienākumu pildīšanu, nevis lai kalpotu savai partijai.
Vienlaicīgi ir arī domājuši par vienas partijas sistēmu. Patiesībā jau liela
daļa no tā laika valdības aktīvākā daļa bija no vienas partijas, Zemnieku
savienības.
Mūsdienu Latvijā visilgāk pie varas bija Latvijas Ceļa
partija. No sākuma viņā bija apvienojušies lielākā daļa bijušo kompartijas
biedru. Diemžēl partija nespēja nodrošināt valsts stabilu attīstību un
iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos. Tāpēc tā zaudēja tautas uzticību un beidza
pastāvēt. Arī visas pārējās partijas šī paša iemesla dēļ ir ātrāk vai vēlāk
beigušas savu darbību.
Šis ir vistiešākais pierādījums tam, ka ir iespējama
vienas partijas ilgstoša pastāvēšana ar vienu nosacījumu, ja viņas vadībā
spējam nodrošināt visas valsts sekmīgu pastāvēšanu un ilgspējīgu attīstību. Tās
biedriem būtu jābūt savas valsts patriotiem, kuri visas savas zināšanas un
prasmes veltītu mūsu latviešu tautas labklājības celšanai. Tad partijas
nosaukums arī varētu būt Patrioti.
Arī pirmajos, vairāk kā 10 pirmās brīvvalsts gados,
ekonomika tik strauji neauga, kā vēlējās. Tikai pēc 1934. gada, kad sāka
apvienot mazos uzņēmumus un darbnīcas lielās akciju sabiedrībās, sākās Latvijas
ekonomikas strauja attīstība. Arī valdība sāka veidoties no cilvēkiem, kuri
bija izglītoti un atbildīgi savas valsts patrioti. Šodien mūsu rīcībā ir
vismodernākā tehnika, sakaru līdzekļi, zināšanas, kas viss kopā dod iespēju
atkal radīt Latviju brīvu, bagātu un skaistu.
Jānis Labrencis
07.08.19