Pareiza Latvijas tautsaimniecības attīstība.
Latvija ir tik dziļā bedrē, ka ar vienkāršām manipulācijām ar neapliekamo minimumu, no tās izkļūt nespēsim. Mūsu nodokļu sistēma ir nevajadzīgi sarežģīta un nav ražošanu veicinoša. Tāpēc ir nepieciešamas tās kardinālas reformas.
Ir divu veida visu preču patērētāji. Pirmā tipa ir juridiskās personas, kuras pērk visu ražošanai nepieciešamo, sākot ar energoresursiem, kurināmo telpu apsildei, visus ražošanai nepieciešamos materiālus un darba spēku ieskaitot. Tas viss kopā veido ražošanas izmaksas. Otra tipa patērētāji ir fiziskās personas, kuras visas preces pērk sadzīves vajadzībām. Tās ir sākot ar elektroenerģiju, kurināmo, pārtiku un apģērbu. To visu fiziskās personas pērk par savu darbā nopelnīto algu un maksā pie preces cenas pieskaitīto nodokli.
Pirmajā gadījumā, lai ražošana būtu rentabla un uzņēmums strādātu ar maksimālu peļņu un varētu valsts budžetā maksāt pēc iespējas lielāku peļņas nodokli, visām ražošanas izmaksām ir jābūt pēc iespējas mazākām. Tieši šī iemesla dēļ ražošanas izmaksas nedrīkst aplikt ne ar kādu nodokli! Arī ar darba spēka nodokli nē! Aizvietojot darba spēka nodokli tikai ar iemaksām strādājošā pensijas fondā, palielināsies uz rokas saņemtā alga. Zudīs vajadzība maksāt daļu algas aploksnēs un līdz ar to arī ēnu ekonomika. Palielināsies iedzīvotāju pirktspēja un daļa līdzekļu nonāks atpakaļ valsts budžetā PVN veidā. Par lielāku algu pieaugs nodarbinātība un sāksies reemigrācija. Katrs eiro, ko uzņēmējs iegulda ražošanā, dod vairāku vai pat daudzu eiro vērtībā bruto produkciju. Atņemot šo eiro no ieguldījumiem ražošanā un ieskaitot valstij kā nodokli, zaudējam bruto produkciju un peļņu daudzu eiro vērtībā. Nodokļu politikai ir jābūt vērstai uz ražošanas attīstību, nevis uz pabalstu maksāšanu.
Peļņas nodokli var iekasēt dažādi. ASV lieto bruto peļņas nodokli. Tas nozīmē, ka vispirms uzņēmējs sedz visas ražošanas izmaksas un tad no pāri palikušās bruto peļņas maksā noteiktu nodokļa likmi. Veicot atklāto grāmatvedību internetā, var nodrošināt nepieciešamo kontroli par ražošanas izdevumiem. Šāds variants būtu piemērojams uzņēmuma attīstības sākumā.
Plašāk lieto bruto ieņēmumu vai apgrozījuma nodokli. Tā lielums biežāk ir 17-18 % Agrāk to iekasēja no kopējā apgrozījuma, kurš bija nonācis ražotāja rīcībā. Pirmskara Latvijā visā sabiedriskā ēdināšanas tīklā bija 17% apgrozījuma nodoklis no naudas kasē. Tas ir visvienkāršākais apgrozījuma nodokļa iekasēšanas veids.
Pašreizējais PVN ir tas pats apgrozījuma nodoklis, tikai kuru iekasē tieši no katras preču vienības cenas. Un atkal sākumā likme bija 18%, bet tiklīdz šo likmi palielināja līdz 21%, tā sākās ekonomikas sabrukums. Šis ir vissarežģītākais un dārgākais nodokļa iekasēšanas veids.
Galvenā prasība ir, lai uzņēmēja ieguldījumi ražošanā netiktu aplikti ne ar kādu nodokli, bet uzņēmējs maksā tikai peļņas nodokli un fiziskā persona kā patērētājs maksā patēriņa nodokli. Arī krievu laikā organizācijas visu nepieciešamo ražošanai pirka tikai vairumtirdzniecības bāzēs par ievērojami zemāku cenu, kā tās pašas preces pirka pircēji mazumtirdzniecībā. Starpība bija atkal 17 %. Tikai ar šādu patēriņa preču cenu attiecību par labu ražotājiem, viņi spēj nodrošināt cilvēkiem darbu ar pienācīgu atalgojumu, bet iedzīvotāji spēj nopirkt preces ar palielinātu cenu.
Mums diemžēl ir otrādi. Ir preces, kurām fiziskām personām tiek piemērota 12% PVN likme, bet juridiskām personām vienmēr ir tikai 21%. Tā piemēram dažus gadus atpakaļ, kad sāka tirdzniecībā parādīties kokskaidu kurināmās briketes, ar speciālu Min.kab. lēmumu tika noteikts juridiskām personām 21% likme, bet fiziskām personām 12% PVN likmes. Diemžēl ar šādu nodokli ieguldījumiem ražošanā, ražotājs nespēj nodrošināt fizisko personu ar darbu un normālu atalgojumu. Rezultātā fiziskā persona nevar nopirkt šo preci arī ar tikai 12% PVN likmi. Atradu datus, ka arī ES attīstītākās valstīs patērētās elektroenerģijas cena ražojošiem uzņēmumiem ir mazāka, kā mājsaimniecībās patērētai par PVN tiesu. Tikai ievērojot juridisko un fizisko personu patēriņa preču cenu pareizu samēru spēsim attīstīt ražošanu.
ASV nav PVN, bet ir pārdošanas nodoklis. Šo nodokli skaita klāt pie visu preču cenām un šis nodoklis ir katrā štatā savādāks. Sākot ar 8,25% Kalifornijas štatā un beidzot ar 0% piecos mazāk apdzīvotos štatos, to skaitā Aļaskas štatā. Tā tiek kompensēti nevienādie dzīves un darba apstākļi dažādos štatos. Arī šeit mums nav pareizi noteikt vienādu PVN likmi dažādos Latvijas reģionos ar atšķirīgu dzīves līmeni.
Pirmskara Latvijas laikā pēc 1934. gada sāka visu nelielo vienas nozares ražotņu apvienošanu lielās akciju sabiedrībās, bet tajās nebija nekādas valsts padomes ar lielām algām. Lūk kur slēpjas pirmskara Latvijas pēdējo gadu panākumu atslēga. Tikai šādi lieli ražojoši uzņēmumi ar vairāku milj. apgrozījumu un peļņu gadā, spēs nodrošināt valsts budžetā nepieciešamos līdzekļus!
Lauksaimniecībā, lai samazinātu ēnu ekonomiku, kura rodas produkciju realizējot neoficiāli, vēlams atjaunot zemes nodokli, kā vienīgo maksājamo nodokli laukos. To ir iespējams vienkārši datorizēti noteikt pēc lieluma atkarīgu no saimniecības atrašanās vietas, lieluma, tehniskā nodrošinājuma un citiem ražošanu ietekmējošiem faktoriem. Ir jāatjauno pašu ražotās produkcijas vietējais tirgus, kā galveno pārtikas un nepārtikas preču realizācijas iespēju.
Lai labāk pārvaldītu Latvijā ļoti svarīgas nozares, ir nepieciešams atjaunot Mežsaimniecības, Jūrniecības un Celtniecības ministrijas. Kā sevi neattaisnojušu būtu jālikvidē VARAM. Vidi aizsargāsim veicot videi draudzīgu saimniecisko darbību, kuru varētu uzraudzīt Vides departaments pie Ekonomikas ministrijas. Bet reģionus attīstīsim piešķirot tiem nodokļu atlaides.
Vēl ir jāaptur izejvielu eksports. To var izdarīt nosakot visa veida izejvielām eksporta nodokli. Tagad pašu ražotājiem šīs preces izmaksā dārgāk nekā eksportējot, jo tad nav šī PVN priekšapmaksa.
Tikai ievērojot šīs pareizās preču cenu attiecības, spēsim Latvijā atjaunot ražošanu un budžetā naudu nodrošināt ar darbu, nevis ar nodokļiem no iedzīvotājiem. 2020. gada 4. ceturksnī UIN valsts budžetā devis ir tikai 2,1 % no visiem nodokļu ieņēmumiem! Bet iedzīvotāji ar IIN, PVN un VSAOI valsts budžetā devuši vairāk kā 80 % no visiem budžeta ieņēmumiem. Ar šādu nodokļu politiku Latvijas iedzīvotāji ilgi būs nabadzīgākie ES. Tikai ieviešot ražošanas attīstībai draudzīgu nodokļu politiku, spēsim izveidot lielus ražošanas uzņēmums kā galvenos nodokļu maksātājus budžetā.
Jānis Labrencis t. 29409641 2022. gada 14. septembris