Laukiem būt!
Lai sekmīgi attīstītu mūsu valsts iekšējo saimniecisko
darbību, ir vienlaicīgi jāattīsta kā rūpniecība tā arī lauksaimniecība.
Latvijai piemērotākais saimnieciskās darbības modelis ir tāds, kurā lauki mūs
visus pabaro, bet pilsētas sniedz visus nepieciešamos pakalpojumus, bet lieko
un visu iespējamo eksportējam.
Rūpniecībā katrā lielākā uzņēmumā ir vesela virkne speciālistu, kuri
vada ražošanu. Turpretim lauku saimniecībā tās saimniekam reizē ir jābūt
pietiekoši zinošam vairākās nozarēs. Lauki šodien ir pārāk sliktā stāvokli, lai
viņus varētu attīstīt ar vienkāršiem līdzekļiem.
Vispirms ir jāizveido visu zemnieku saimniecību datu bāze.
Tāda ir nepieciešama, lai varētu individuāli katru saimniecību izvērtēt un
noteikt viņas iespējas un vajadzības, lai varētu sekmīgi ražot un maksāt tai
atbilstošu nodokli.
Jau 1990. gada 20. decembrī toreizējā AP pieņēma likumu
par zemes nodokli. Šo nodokli maksāja visas juridiskās un fiziskās personas,
kurām lietošanā bija zeme. Nodokļa lielumu noteica atkarībā no saimniecības
atrašanās vietas, zemes auglības un citiem ražošanu ietekmējošiem faktoriem pēc
noteiktas tabulas. Pats esmu īsumā izstrādājis metodi, kā katrai saimniecībai
maksājamo nodokli aprēķināt datorizēti vienlaicīgi ar ierakstu izdarīšanu datu
bāzē. Šādu zemes nodokli maksājām reizi ceturksnī un nekādi citi nodokļi nebija
jāmaksā. Līdzšinējā nodokļu sistēma, kad nodokli aprēķina atbilstoši oficiāli
nodotai produkcijai, negarantē godīgu visu nodokļu nomaksu, jo ievērojamu daļu
saražotās produkcijas ir iespēja pārdot neoficiāli.
Tad pie Lauksaimniecības ministrijas esošās Ražošanas
pārvaldes darbinieka atbildībā jānosaka noteikts saimniecību loks. Saimniecībai,
ierakstot savā datu bāzes lapā informāciju par savu atrašanās vietu un telefona
numuru, pārvaldes darbinieks to viegli atradīs un iepazīsies ar reālo situāciju
uz vietas un palīdzēs datu bāzi aizpildīt pilnībā. Tagad lielākai daļai lauku
saimniecību vadītājiem ir bezcerīgs noskaņojums un lai viņiem rosinātu enerģiju
turpmākam darbam, saimniecības ir jāapmeklē personīgi.
Lai rastu līdzekļus šo saimniecību atbalstam, ir
jāpārtrauc neefektīvā vienoto platību maksājumu dalīšana. Lielajām
saimniecībām, kuras ir iegādājušās visu nepieciešamo lieljaudas tehniku, pie
pareizas nodokļu politikas, nekādi atbalsta maksājumi nav jāmaksā. Tikai
izdalot līdzekļus konkrētai saimniecībai varētu nodrošināt to efektīvāku
izmantošanu atbilstoši ES regulai par vienoto lauksaimniecības politiku.
Ar ierakstu datubāzē palīdzību varam aprēķināt
individuāli katrai saimniecībai maksājamo nominālo nodokli. Lai to varētu
maksāt, saimniecībai ir jābūt ar atbilstošu tehnisko nodrošinājumu. Tāpēc
vispirms jānoskaidro saimniecības vajadzības un reālās iespējas attīstīt
ražošanu. Tā tiks realizēts princips, ka vispirms valsts sniedz saimniecībai
finansiālu atbalstu, bet pēc tam saimniecība maksā valstij atbilstošu nodokli.
Tikai tā tiks maksimāli īsā laikā attīstīta lauksaimnieciskā ražošana un gūti
valstij nepieciešamie nodokļu ieņēmumi budžetā.
Otrs obligāts lauksaimniecības attīstības priekšnoteikums
ir produkcijas realizācijas iespējas. Tam nolūkam obligāti ir jāatjauno
vietējās ražotās produkcijas realizācijas tirgus. Tam ir jābūt atbilstoši
importa preču lielveikalu prasībām. Tirgum ir jābūt bezpeļņas organizācijai ar
minimālām izmaksām.
Reāli lauksaimniecības produkcijas pircēji galvenokārt
būs rūpniecībā strādājošie. Tieši tāpēc vienmērīgi ir jāattīsta šīs abas
nozares. Piepilsētu mazajām saimniecībām būtu pilnībā jānodrošina vietējais
tirgus ar visa veida pārtikas produkciju.
Mūsu valsts iedzīvotāju liela daļa atrodas dziļā
depresijā un neredz izeju no esošās situācijas. Vienīgā izeja ir ar pareizu
nodokļu politiku veicināt ražošanu. Tikai tad cilvēkiem būs darbs, ienākumi
iedzīvotājiem un valstij un liela daļa aizbraukušo varēs priecīgi atgriezties
savā dzimtenē. Tas viss ir iespējams. Mums šobrīd nav nekādu spēku, kas neļautu organizēties, lai iegūtu varu un realizētu šīs reformas
mūsu valstī.
Jānis Labrencis
26. 08. 2019.