Mana uzruna partijas Tēvzemes mantojums kongresā.
Cienījamie kongresa dalībnieki! Ir atkal pienācis brīdis, kad mums drīz būs jāizdara izvēle! Mums būs jāievēlē cilvēki, kuriem turpmākos 4 gadus uzticēsim mūsu Latvijas valsts pārvaldi. Tikai šajā reizē no šīs mūsu izvēles daudz vairāk būs atkarīga Latvijas nākotne! Jau toreizējais prezidents Andris Bērziņš izteicās, ka Latvija, kā nacionāla un neatkarīga valsts beigs pastāvēt tuvāko dažu desmitu gadu laikā! Bet no tā brīža viena desmitgade jau ir pagājuse. Visvairāk Latvijas pastāvēšanu apdraud neattīstītā ražošana ar tai sekojošu bezdarbu, nabadzību, zemo dzimstību, masveida darbaspējīgo cilvēku emigrāciju un arvien pieaugošāku sveštautiešu ienākšanu Latvijā. Tāpēc, ja mēs spēsim iekļūt Saeimā, kā mūsu pamatuzdevumu es izvirzu attīstīt visu iespējamo veidu preču ražošanu. Vispirmām kārtām pašu patēriņam un pēc tam, ja ir iespējams, arī eksportam.
Bet lai ražotu, vienalga ko, ir nepieciešama labvēlīga nodokļu politika un produkcijas realizācijas iespējas. Mums, diemžēl, nav izpildīts neviens no šiem nosacījumiem. Mums nav ražošanai labvēlīga nodokļu politika, bet vietējā tirgus savas ražotās produkcijas realizācijai, mums vispār nav. Tieši vietējā, pašu ražotās produkcijas tirgus trūkums, bija par iemeslu zemniekiem vienīgās piederošās Jelgavas piena rūpnīcas zaudēšanai.
Mūsu nodokļi ir nevajadzīgi sarežģīti ar vairākām ļoti rupjām kļūdām. Tālāk minēšu tikai dažas no tām, kuras būtu jālabo pirmām kārtām.
Vispirms jau uzņēmējam nodokļu nomaksa ir noteikta kā primārā un tikai pēc tam ir ražošanas izmaksas. Vajadzēja būt otrādi! Tas ir, no bruto ieņēmumiem vai apgrozījuma vispirms sedz ražošanas izmaksas, nodrošina ražošanas turpināšanu un paplašināšanu un tikai tad no pāri palikušās bruto peļņas maksā nodokli. Uzņēmējs labprāt maksās nodokli tad, ja redzēs, ka pēc visu nodokļu nomaksas viņam nedraudēs maksāt nespēja.
Galīgi nepieņemams ir darbaspēka nodoklis. Strādājošā cilvēka darba alga ir uzņēmēja ieguldījums ražošanā un no tās nedrīkst atskaitīt nekādu nodokli. Atskaitot no algas tikai iemaksas strādājošā pensijas fondā, ievērojami palielināsies iedzīvotāju saņemtā alga un pirktspēja. Tāpēc ievērojama daļa šo līdzekļu ienāks atpakaļ valsts budžetā patēriņa nodokļa veidā. Vēl uzņēmējam zudīs vajadzība maksāt algas aploksnēs un zudīs ēnu ekonomika, ar kuru šīs aplokšņu algas jāpelna. Nodokļu politikai ir jābūt vērstai uz ražošanas attīstību, nevis uz bezdarbnieku pabalstu maksāšanu!
Ir jālikvidē tādi nodokļi, kurus pēc laika maksā uzņēmējam atpakaļ. Tāds nodoklis ir PVN priekšapmaksa.
Lauksaimniecībā ir jāatjauno zemes nodoklis, kā vienīgais maksājamais nodoklis lauksaimniecībā. Tam nolūkam ir jāizveido zemnieku saimniecību datu bāze, ar kuras palīdzību būtu ērti datorizēti aprēķināt individuāli maksājamo nodokli katrai saimniecībai, pēc lieluma atkarīgu no vairākiem ražošanu ietekmējošiem faktoriem. Vienlaicīgi ar datortehnikas attīstību, šādu fermeru datu bāzi izveidoja ASV, nolūkā labāk plānot un vadīt lauksaimniecisko ražošanu. Pēc šāda pasākuma ieviešanas, ASV labību okeānā vairs neber, pienu kanalizācijā arī vairs nelej, bet ražo to, ko vajag un tik, cik vajag.
Ir jālikvidē Vienotie platību maksājumi, kā neatbilstoši ES regulai par kopējo lauksaimniecības politiku. Iegūtie līdzekļi jāsadala individuāli katrai saimniecībai ražošanas attīstībai. Tas dos iespēju vispirms atbalstīt saimniecības ražošanu un tikai pēc tam noteikt tai noteikta lieluma nodokli. Lielajām saimniecībām, kuras ir saņēmušas miljoniem vērtus atbalstus, šie maksājumi vairs nav nepieciešami un pie pareizas nodokļu politikas viņas ir spējīgas strādāt patstāvīgi.
Valsts pārvaldē, lai labāk pārvaldītu atsevišķas Latvijai svarīgas tautsaimniecības nozares, ir jāatjauno Mežsaimniecības, Jūrniecības un Celtniecības ministriju darbība. Bez šo nozaru pārvaldes ministriju līmenī viņu darbs ir ļoti zemā kvalitātē. Tādēļ ierēdņu skaits nepalielināsies, jo viņi ir un strādā, bet mēs nezinām kur un kā. Vienlaicīgi jāaptur VARAM darbība, kā sevi neattaisnojošu. Reģionus var attīstīt tikai ar nodokļu politikas palīdzību piešķirot tiem nodokļu atlaides. Vidi vislabāk aizsargāsim veicot tikai videi draudzīgu visa veida saimniecisko darbību. Tās kontroli un vadību varētu uzticēt Ekonomikas ministrijas vides aizsardzības nodaļai.
Pa šiem mūsu neatkarības gadiem Latvijai ir nodarīti ļoti lieli materiālie, finansiālie un cilvēku resursu zaudējumi. Tāpēc, lai tagad vispirms apturētu mūsu tautsaimniecības lejupslīdi un varētu sākt tās atjaunošanu, ir nepieciešamas kardinālas nodokļu un valsts pārvaldes reformas. Pats galvenais ir lai mums būtu pārliecība, ka to mēs varam! Kāda 9 gadus Anglijā dzīvojoša sieviete raksta: Es ļoti ceru, ka arī Latvijā kādreiz viss būs sakārtots un cilvēki būs laimīgi atgriezties un dzīvot Latvijā! Portāla Draugiem .lv grupas UK kāds biedrs rakstīja: Ja Latvijā varēs atrast sev piemērotu darbu ar pienācīgu atalgojumu, tad mājās braukt gribētāju būs tik daudz, ka pietrūks lidmašīnas, vilcieni un autobusi!
Lai šo divu cilvēku no daudziem sacītais, vairo mūsu ticību, ka mēs spēsim kļūt par spēcīgu un vienotu spēku, lai iekļūtu Saeimā ievērojamā skaitā. Tāpēc es aicinu ikvienu stāties mūsu partijā. Mēs visi esam savas Tēvzemes mantinieki. Mēs saņēmām to mantojumā no iepriekšējās paaudzes un tikai no mums ir atkarīgs, kādu Latviju mēs nodosim nākošām paaudzēm.
Dievs sargi un svētī Latviju.
Jānis Labrencis 2021. gada 25. augusts